Vēžu audzēšana, kas pazīstama arī kā akvakultūra, ir kļuvusi par svarīgu nozari daudzās valstīs, jo tā piedāvā iespēju ražot vēžus, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc šīs delikateses, neietekmējot dabisko vēžu populāciju.
Vēžu audzēšanas uzņēmumi izmanto dažādas metodes, kuru izvēle atkarīga no vēžu sugas, kā arī no vietējās ekonomiskās, sociālās un vides situācijas. Viens no populārākajiem veidiem ir ievietot vēžus ūdenī piekrastes un zivju fermās, kur tie var būt viegli sasniedzami, lai tos varētu izaudzēt un pārdot.
Audzētās vēžu barība var būt dažāda, bet visbiežāk tā sastāv no zivju barības, graudaugu, sojas pupiņu un citu augu produktu maisījuma. Tā kā vēži ir salīdzinoši efektīvi barības pārstrādātāji, to audzēšana var būt resursu ziņā efektīvāka nekā zivju audzēšana.
Vēžu audzēšana var būt arī vērtīgs ieguldījums vides aizsardzībā, jo tā samazina spiedienu uz dabisko vēžu populāciju un var palīdzēt samazināt piesārņojumu ūdenī. Turklāt, izmantojot vēžu audzēšanu, ir iespējams kontrolēt to izplatīšanos un novērst invazīvo vēžu iekļūšanu dabiskajā vidē.
Kopumā vēžu audzēšana ir uzņēmējdarbības nozare, kas sniedz ekonomiskas, sociālas un vides priekšrocības, taču tā arī var radīt izaicinājumus, piemēram, attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību, kā arī piesārņojuma risku. Ir svarīgi veikt racionālu un ilgtspējīgu vēžu audzēšanas praksi, lai maksimāli izmantotu šīs iespējas un samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.