Upes vēzis jeb platspīļu vēzis Lielākais no Latvijā sastopamajiem vēžiem. Tēviņi 14-20 cm gari, mātītes – 10-16 cm garas. Galvkrūtis sedz viengabalaina, zaļgani brūna čaula jeb krūšbruņas. Vēders garš. Spīles masīvas, nekustīgā pirksta mala zobaina. Tāpat kā citi Latvijā sastopamie vēži, augot regulāri maina čaulu: pirmajā gadā – līdz 8 reizes, sākot no trešā-ceturtā dzīves gada – 2 reizes. Jauna čaula izveidojas apmēram pusotras nedēļas laikā, tādēļ pēc vecās čaulas nomešanas šo laiku vēzis ir neaizsargāts un pavada alā.	Apraksts Vēža korpuss un dzelkšņa rievas gludas. Maksimālais garums 14,5 cm. Auglību sasniedz 7-8 cm garumā (tēviņi 3. gadā, mātītes 4. gadā). Pārošanās un oliņu apaugļošanās notiek oktobra beigās (ūdens temperatūra 13 0C). Oliņu skaits 100-200. Visēdājs; pārtiek no augiem, kritušiem vai smagi ievainotiem dzīvniekiem, kas guļ uz gultnes, arī no gliemjiem, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem. Platspīļu upesvēzis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 3.(reto sugu) kategorijā.	Uzglabāšana 1.Vislabāk uzglabāt vēžus tajā ūdenstilpnē kurā jūs viņus ieguvāt. Var izmantot sagatavotus krātiņus. 2.Var uzglabāt telpā kurā temperatūra ir no +3C līdz +8C, šāda temperatūra ir pagrabos. Vēžus ievieto kastēs ar nosacījumu ka jūs ik pa laikam aplaistat tos ar ūdeni. Vēzim jābūt vienmēr mitram. 3.Uzglabāt baseinos, vai lielās vannās. Ūdens temperatūrai jābūt aukstai, lai vēži nesāktu mainīt čaulu. Apmēram no +6C līdz +16C. Ūdenim jābūt tekošam un ar skābekli. Izveido mākslīgās alas.
Apraksts Apdzīvo dažādas ūdenstilpes: strautus, upes, ezerus ar tīru ūdeni un smilšainu vai smilšaini dūņainu gultni. Sevišķi labvēlīgi ir biotopi, kuros vairumā sastopamas dabiskas slēptuves: siekstas, alas un iedobumveida izskalojumi krastā zem pastāvīgā ūdens līmeņa, celmveida pārkares ar izskalotu pamatu. Bieži vēži atrodami zem krastā augošu un ūdenī iesniedzošos melnalkšņu saknēm. Dzīvo gandrīz tikai saldūdenī, reti – vāji iesāļā ūdenī. Aktīvs galvenokārt naktī, dienu pavada slēptuvē.	Slims vēzis Ja vēzim ir neatbilstoši dzīvošanas apstāķļi ūdenstilpnē. Piesārņots ūdens, nepilnvērtīgs ēdiens, tad uz vēža ķermeņa parādās melni punkti. Šādus vēžus tālākai audzēšanai nevar izmantot. Tā viens vēzis var ienest slimību visiem pārējiem, esiet vērīgi. Pavērojiet galvas daļu menls punkts zem burta p.	Netīra priekšpuse Šāda vēža priekšpuse nozīmē, ka viņš ir vēl nenomainījis čalu. Bieži dūņainās un saules tumšās upēs var sastapt šādus vēžus. Ūdens temperatūra vēl nav sasilusi un vēži nemaina čaulu.
Vēžu ķeršana Svarīgi zināt vēžu zvejas noteikumus konkrētai ūdenstilpnei kurā ķersiet vēžus. Svarīgi! Izmantot kā ēsmu svaigu zivi, gaļu. Svaigs nevis sabojājies atcerieties to. 1.Ķeršana ar rokām. 2.Krītiņiem. 3.Vēžu murdi.	Vēžu Mātīte Mātīte pēc nārsta. Baltais plankums ir piestiprinājusies sperma, melns astes daļā ir vieta kur bija piestiprinājušās oliņas. Kad mātīte nomainīs čaulu, tās priekšpuse paliks tīra.	Ķeršana ar rokām 1.Ķeršana ar rokām. Sagatavojat koku zarus, uzasiniet to galus. Izduriet koku cauri ēsmai. Duriet kokus ar ēsmu ūdenī gar krastu tādā dziļumā, ka varēsiet aizsniegt ar roku. Ik pēc 2 m. Kad būsiet pabeidzis uzgaidiet 30 min un ejiet pārbaudīt. Apkārt jūsu ēsmai būs vēži kurus jums uzmanīgi jāaplasa pa vienam. Tas notiek nakts laikā, jums jāizmanto nakts lukturīts. Vēži sāk baroties, kad noriet saule. 2.Vēžu ķeršana no alām.Gar krastu ir alas, jūs ieliekat roku alā un mēģiniet sataustīt vēzi.
Vēžošana ar krītiņu Ievietojat ēsmu tīkla iekšpusē, piestiprināt ar saspraudi vai drāti, tā lai vēži nevar aizvilkt gaļu prom. Jūs nolaižat krītiņu ūdenī ik pēc 2-3 m. Pēc 30 min ejiet pārbaudīt. Velciet aiz pludiņa krītiņu uz augšu un tajā atlasiet iekļuvušos vēžus. Tas notiek naktī, kad saule ir norietējusi.	Ķeršana ar murdu Visērtākais ķeršanas veids. Priekšrocība, ka jūs ievietojat tos uz nakti un no rīta pārbaudat. Ievietojiet ēsmu murda iekšpusē. Brauciet ar laivu jūsu izvēlētās vietās, ievietojiet murdus no 1-6 m ūdens dziļumā. No rīta puses, kad saule vēl nav uzrietējusi brauciet pārbaudīt. Vēži mēģinās izkļūt no murda tāpēc pēc iespējas ātrāk ir jāpārbauda.	Transportēšana Ievietojiet vēžus kastēs, var pārklāt ar svaigi saplūktām nātrēm. Nātres nodrošina aukstu temperatūru. Ja nepieciešams samitrina. Vēžiem jābūt mitrā vidē un pēc iespējas aukstākā gaisa temperatūrā. Labāk izmantot gaisa kondicionieri mašīnā vasaras laikā, nelielos attālumos pietiek arī atvērt braucošā mašīnā logu lai notiek gaisa maiņa. Galvenais nosacījums, vēžiem jābūt ēnā apklātiem ar nātrēm, jābūt nedaudz mitrumam, svaigs gaiss automašīnā, kas uztur vēsu temperatūru.